17Oct

    Internets, interneta vietne un domēns

    Apskatīt interneta vietņu izstrādi un uzturēšanu nav iespējams, nedefinējot, kas ir internets, kas ir interneta vietne vai kas ir domēns.

    Internets ir vispasaules datoru tīkls, kurā savienoti datori no visas pasaules. Šie datori sazinās savā starpā, izmantojot noteiktus protokolus, piemēram, IP, TCP/IP, FTP, SMTP vai IMAP.[1]

    Protokols pēc savas būtības nav nekas cits, kā iepriekš definēti noteikumi, kādā veidā var sazināsies datori savā starpā.[2] Piemēram, ja lietotājs ar datora palīdzību, vēlas nosūtīt datnes jeb failus citam datoram, tad bieži vien tiek izmantots datu pārraides protokols, jeb angļu valodā file transfer protocol (FTP).[3] Tāpat, piemēram, ja ir nepieciešams piekļūt interneta vietnēm, dators, izmanto hiperteksta pārraides protokolu jeb angļu valodā hypertext transfer protocol (HTTP).[4] Datoru protokolu ir ļoti daudz, katrs no tiem atbilst konkrētam saziņas veidam, tāpat, kā atšķiras dažādi valodu dialekti vienas valsts ietvaros.

    Papildus datu pārraides protokoliem ir arī porti. Ports ir vārteja, caur kuru sazinās divi datori jeb serveri.[5] Katram protokolam, parasti ir savs viens vai vairāki porti, piemēram, HTTP protokolam ir 80 un 8080 porti, savukārt FTP protokolam ir 21 ports.[6] Ja dators mēģinās sazināties ar citu datoru, izmantojot noteiktu protokolu, bet nepareizu portu, sazināšanās neizdosies. Tikai pareiza protokola un porta kombinācija var palīdzēt sazināties divām internetā pieslēgtām ierīcēm, vai tas būtu dators, serveris vai mobilais telefons.

    Interneta vietni bieži vien jauc ar mājas lapu. Interneta vietne ir gan mājas lapa, gan intraneta lapa (uzņēmuma iekšienē strādājoša mājas lapa), gan WAP lapa (mobilajām ierīcēm paredzētā mājas lapa), bet ar mājas lapu parasti apzīmē tikai tās interneta vietnes, kuras pārlūko caur interneta pārlūka programmu, izmantojot datoru. Interneta vietnes jēdziens ir plašāks un sevī ietver jebkuru informācijas kopumu internetā.

    Interneta vietne ir datu kopums, kurš ir pieejams internetā, vai nu brīvi vai nu ar paroli un lietotājvārdu, un kurš tiek lietots, izmantojot HTTP protokolu un 80 (8080) portu.[7] Šis datu kopums var sastāvēt no vairākām vai vienas lapas jeb datnēm. Datņu veidi var būt ļoti atšķirīgi, bet pamatā tās ir html, htm, php. Katrā lapā var būt teksts, attēli, video, skaņa. Ja interneta vietnē ir vairākas lapas, tās parasti ir saistītas savā starpā, izmantojot saites (angļu valodā – hyperlink). Tieši saites ir tās, kas pamatā atšķir interneta vietņu dokumentus jeb datnes no citiem dokumentiem datoros vai serveros, jo hipersaites nodrošina lietotāju brīvu pārvietošanos no viena dokumenta uz otru, no vienas interneta vietnes uz otru. Pēc autora domām, interneta vietnes varētu pastāvēt arī bez saitēm, bet tad internetu izmantot būtu ļoti sarežģīti, jo visas interneta vietņu un dokumentu adreses vajadzētu manuāli. Saišu neesamība arī liegtu interneta lietotājiem „sērfot” internetā. Ar vārdu savienojumu „sērfot internetā” cilvēki parasti saprot vieglu pārvietošanos no viena informācijas avota uz otru (neatkarīgi no interneta vietnēm), jeb, klikšķinot uz dažādām saitēm, iepazīstas ar interneta vietņu saturu.

    Pastāv interneta vietnes, kurām ir arī sava datu bāze. Datu bāze ir vienots un organizēts datu kopums, kas paredzēts noteiktam mērķim.[8] Datubāzē glabā tekstuālu informāciju, informāciju par pieslēgšanas biežumu interneta vietnei, informāciju par lietotājiem, bet neglabā audio, video datnes, jo datu bāzes pēc būtības ir sakārtota tekstuāla informācija. Bieži vien lietotāji pauž uzskatu, ka datubāzē glabājas viss – gan attēli, gan video, gan audio, bet no praktiskā viedokļa tas būtu nepareizi, jo tāda datubāze aizņemtu lielu vietu uz cietņa (cietā diska) serverī vai datorā un tā strādātu ļoti lēni, tāpēc datubāzēs glabā tikai ceļu uz konkrētu audio vai video datni, piemēram, „C:/Windows/System/Drivers/imp.dll”.

    Domēna vārds ir pēc noteiktiem principiem veidotas un ar punktu atdalītas simbolu virknes, kas reprezentē ciparu formā izteiktu tīkla adresi.[9] Domēns aizstāj datoram ierasto ciparu metodi ar vārdu metodi, kas ir daudz vieglāk saprotama cilvēkam. Tā, piemēram, lai interneta lietotājam adrešu laukā nevajadzētu ievadīt 194.8.25.205, lietotājs var ievadīt www.apollo.lv un tālāk dators to pārvērtīs par 194.8.25.205, jo dators pēc būtības neprot rīkoties ar domēniem, bet tikai ar cipariem, tāpēc speciāls DNS serveris pārvērš iepriekš reģistrētu domēna vārdu par ciparu virkni. DNS serveris ir serveris, kurš nodrošina domēna vārdu konvertāciju IP adresēs. Lielākoties visām interneta vietnēm ir savs domēna vārds, kas asociējas ar konkrēto interneta vietni, piemēram, Google ziņu interneta vietne ir news.google.com, savukārt SIA „LATBEMA” interneta vietne ir www.latbema.lv. Jāatzīmē, ka parasti domēns sastāv no 3 līmeņiem. Domēnam www.apollo.lv ir sekojoši līmeņi:

    • augstākais (pirmais) līmenis „.lv”,
    • otrais līmenis „apollo”,
    • trešais līmenis „www”.

    Pastāv domēni arī ar vairāk nekā 3 līmeņiem, bet tie tiek reti lietoti, jo šāda veida domēnus ir grūtāk iegaumēt lietotājiem. Bieži vien nelieto arī trešā līmeņa domēnu, izmantojot tikai adresi http://apollo.lv, bet tā ir interneta vietnes īpašnieka personiska izvēle, jo, ja lietotājam pieder domēna lietošanas tiesības, viņš var veidot trešā līmeņa domēnu tādu, kādu vien vēlas, piemēram, http://mail.apollo.lv vai http://adm.apollo.lv. Katrs savu domēnu veido pēc saviem ieskatiem, piemēram, autora uzņēmuma interneta vietnes adrese ir www.erisinajumi.lv, savukārt interneta elektroniskā pasta vietnes adrese www.erisinajumi.lv/webmail, bet testēšanas platformas adrese ir test.erisinajumi.lv, kurā autora uzņēmums izvieto testējamās interneta vietnes, pirms to nodošanas klientam lietošanā. Jāpiezīmē, ka adresē www.erisinajumi.lv/webmail beigās norāde „webmail” nozīmē direktorijas nosaukumu. Tā nav domēna daļa.

    Bieži vien interneta adreses norāda pilnajā formātā, jeb http://www.latbema.lv, kurā http:// nozīmē protokolu, caur kuru jāsazinās lai iegūtu dokumentu. Kā autors iepriekš minēja, ir vairāki protokolu veidi, tāpēc pastāv arī tādas adreses kā ftp://ftp.latbema.lv. Norādot interneta pārlūka programmā (Internet Explorer, Mozilla Firefox, Opera vai Safari) pilno interneta vietnes adresi, portu norādīt nav nepieciešams, jo tas tiek noteikt automātiski. Izņēmumi ir gadījumos, kad tiek lietots citādāks ports drošības apsvērumu dēļ, kā tas, piemēram, ir interneta bankās.

    Lai reģistrētu augstākā līmeņa domēna vārdu „.lv” zonā, ir nepieciešams iesniegt iesniegumu Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļā (turpmāk tekstā LUMII NIC).[10] Kad iesniegums ir pieņemts LUMII NIC, to izvērtē 3 dienu laikā un dod lēmumu. Pozitīva lēmuma rezultātā lietotājam tiek piešķirtas domēna lietošanas tiesības. Jāatzīmē, ka domēns nevar būt īpašums – to var tikai nomāt, tāpēc katrs, kas lieto domēna vārdu, nomā to, maksājot gada maksu par tā lietošanu. 2009.gadā par „.lv” domēna lietošanu ir jāmaksā 8,50 LVL / gadā, savukārt „.com” domēna lietošanu jāmaksā no 1,00 – 9,00 USD / gadā, atkarībā no pasūtīšanas brīža.[11]

    Augstākā domēna līmeņi, tādi kā „.lv” vai „.com” un domēnu vārdu sistēma (angļu valodā – Domain Name System) 1983. gadā izveidoja Pols Mokapetris.[12] Visi domēni tika sadalīti divās galvenajās grupās:

    • valsts augstākajos līmeņa domēnos, piemēram, „.lv”, „.com”, „.uk”,
    • iestāžu un organizāciju domēnos, piemēram, „.gov”, „.edu”, „.org”.[13]

    Augstākā līmeņa domēnu apzīmējumi valstīm tika piešķirti balstoties uz ISO-3166 standartu, kas regulē valsts abreviatūras.[14] Šajā standartā noteikts, ka apzīmējums „LV” tiek saīsināts no Latvia kopš 1992.gada, savukārt, apzīmējums „LR” tiek saīsināts no Liberia kopš 1974. gada.

    Savukārt, lai izveidotu domēnam trešo līmeni, piemēram, „www” vai „mail”, lai gala rezultātā izveidotu attiecīgi www.domens.lv vai mail.domens.lv, ir jāsazinās ar domēna DNS servera uzturētāju. Domēnu vārdu sistēma jeb angļu valodā Domain Name System (DNS) ir datubāze, kas glabā informāciju par visiem domēniem. DNS sistēma glabā informāciju par to, ka www.apollo.lv ir 194.8.25.205 un arī to, ka apollo.lv ir 194.8.25.205. DNS sistēmu parasti uztur vai nu LUMII NIC vai konkrētas interneta vietnes uzturētājs.

    Ar interneta vietnes izstrādi ir jāsaprot darbību kopums, ko veic persona vai personu grupa, kā rezultātā rodas gatavs produkts jeb interneta vietne. Interneta vietnes izstrāde ir tās sākotnējā izstrāde – dizaina skiču izstrāde, datubāzes izveide, programmēšana, dokumentācijas izveide.[15]

    Savukārt interneta vietnes uzturēšana ir gan interneta vietnes fiziska uzturēšana uz servera, gan interneta vietnes uzlabojumu veikšana – dizaina maiņa, pārprogrammēšana, papildināšana ar saturu vai esošā satura labošana, dokumentācijas labošana. Pēc autora domām nevar nodalīt interneta vietnes fizisko uzturēšanu uz servera no labojumu veikšanas interneta vietnē, jo abi šie procesi tiek veikti ar vienu mērķi – lai interneta vietne būtu pieejama internetā un tajā ievietotā informācija būtu saistoša un aktuāla. Gadījumā, ja šie divi procesi tiks skatīti atsevišķi, tad interneta vietnes drošība var tikt apdraudēta. Interneta vietnes servera konfigurācijai ir jāatbilst interneta vietnes patreizējam stāvoklim, pretējā gadījumā var tikt izvadīti kļūdas paziņojumi un konkrētās interneta vietnes drošība būs pielīdzināma nullei.


    [1]Google Definitions of web page on the Web. http://www.google.com/search?hl=en&rls=com.microsoft%3Alv%3AIE-SearchBox&rlz=1I7GZEF_lv&q=define%3A+internet (01.09.2009).

    [2] Google Definitions of web page on the Web. http://www.google.com/search?hl=en&rls=com.microsoft%3Alv%3AIE-SearchBox&rlz=1I7GZEF_lv&q=define%3A+computer+protocol (01.09.2009).

    [3] Computer Education. http://vlaurie.com/computers2/Articles/protocol.htm (01.09.2009).

    [4] Turpat.

    [5] Google Definitions of the web page on the Web. http://www.google.lv/search?hl=lv&rlz=1R2GZEF_lvLV344&q=define%3A+computer+port&meta= (01.09.2009).

    [6] List of TCP and UDP port numbers. http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_TCP_and_UDP_port_numbers (01.09.2009).

    [7] Google Definitions of web page on the Web. http://www.google.lv/search?hl=lv&rlz=1R2GZEF_lvLV344&q=define%3A+web+page&meta= (01.09.2009).

    [8] Database. http://en.wikipedia.org/wiki/Database (03.09.2009).

    [9] Noteikumi „Domēna vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā „.lv”” // Pieņemts Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā Tīkla risinājuma daļā 01.07.2009. Spēkā no 01.07.2009. // Nav publicēts.

    [10] Noteikumi „Domēna vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā „.lv”” /Pieņemts Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā Tīkla risinājuma daļā 01.07.2009. Spēkā no 01.07.2009. // Nav publicēts.

    [11] Turpat.

    [12] Domain Name System. http://en.wikipedia.org/wiki/Domain_Name_System (07.10.2009).

    [13] Turpat.

    [14] ISO 3166-1 alpha-2. http://en.wikipedia.org/wiki/ISO_3166-1_alpha-2 (02.10.2009).

    [15] Piezīme. Interneta vietnes definīciju ir izveidojis autors.

    Pieraksties Jaunumiem!

    Pieraksties Jaunumiem!