20Oct

    Interneta vietņu izstrāde – Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā

    Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma mērķis saskaņā ar šā likuma 2.panta pirmo daļu ir nodrošināt brīvu informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

    Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 1.panta 1.punkts sniedz elektroniskā pasta definīciju; „elektroniskais pasts ir pakalpojumu veids, kas elektronisko sakaru tīklam pievienoto datoru lietotājiem nodrošina iespēju nosūtīt un saņemt paziņojumu”. Savukārt 1.panta 3.punkts sniedz komerciālā paziņojuma definīciju: „komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese).” Tāpat likuma 1.panta 5.punktā nosaka, ka starpnieka pakalpojuma sniedzējs ir tāds informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu.

    Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma II nodaļa reglamentē informācijas sniegšanas noteikumus pakalpojumu sniedzējam. Likuma 4.panta pirmajā daļā ir noteikta informācija, kuru jāsniedz pakalpojuma sniedzējam jeb interneta vietņu gadījumā – interneta veikala īpašniekam (interneta pakalpojumu vietņu īpašniekam). Minētais pants nosaka, ka pakalpojuma sniedzējam jānorāda firma (nosaukums), kontaktinformācija, licences izsniedzēja nosaukums (ja tāda nepieciešama darbības veikšanai), pievienotās vērtības nodokļa reģistra numurs un cita informācija. Savukārt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 5.pantā noteikts informācijas apjoms, kuru jāsniedz pakalpojuma pasūtītājam tieši pirms pasūtījuma izdarīšanas. Interesants pakalpojuma sniedzēja pienākums ir iekļauts šā likuma 6.panta otrajā daļā, kas skan tā: „pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt pakalpojuma saņēmējam iespēju noteikt un izlabot informācijas ievadkļūdas pirms pasūtījuma izdarīšanas”, kas pēc būtības nozīmē, ka pasūtītājam ir jānodrošina informācijas izlabošanas iespēja tieši pirms pasūtījuma veikšanas. Šāda veida iespēja netiek nodrošināta visos Latvijas interneta veikalos. Šādas iespējas nepieciešamība nav obligāta. Jānodrošina iespēja labot ievadīto informāciju tikai, piemēram, ar elektroniskā pasta starpniecību vai telefona starpniecību, bet nodrošināt iespēju labot kļūdu sistēmā – nav nepieciešams. Jo, ja pircējs vēlas veikt pasūtījumu, bet ievadītā informācija izrādās kļūdaina, pircējs par to var paziņot pakalpojuma sniedzējam arī citādos veidos. Veidot sistēmu, kas ļauj labot kļūdaino informāciju nav nepieciešama, jo tās izveide sastāda papildus izmaksas uzņēmējam, bet reāli preču vai pakalpojumu pasūtītājs var sazināties ar uzņēmēju arī citādos veidos.

    Ļoti svarīga ir Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 7.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka „pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai pakalpojuma saņēmēji var iepazīties ar līguma noteikumiem, kā arī tos saglabāt.” Uzskatu, ka šāda iespēja ir obligāti jāpiedāvā pakalpojuma sniedzējam. Ar nožēlu jāatzīst, ka šāda veida iespēja nav iestrādāta visos interneta veikalos, kas veic savu darbību Latvijas teritorijā. Katrā interneta veikalā jābūt iespējai iepazīties ar līguma noteikumiem, pirms galīgas preču vai pakalpojumu pasūtīšanas.

    Internetā pēdējos gados parādās aizvien vairāk interneta vietnes, kuras piedāvā jaunumu izsūtīšanu uz elektronisko pasta adresi. Šāda veida reklāma ir prettiesiska, ja to izsūta bez saņēmēja piekrišanas. Šāda veida komerciālu ziņojumu nosūtīšana ir atrunāta Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma III nodaļā. Vispār regulējums aktualizējas tikai pēdējos gados, kad tiek izsūtīti aizvien vairāk un vairāk komerciāli paziņojumi, izmantojot elektronisko pastu. Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 8.pants definē komerciāla paziņojuma pazīmes, savukārt 9.pants nosaka, kādos gadījumos ir aizliegts sūtīt komerciālos paziņojumus.

    Tā, piemēram, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 8.pants nosaka, ka

    „komerciāls paziņojums atbilst vispārējām Reklāmas likuma prasībām, kā arī šādām prasībām:

    1) tas ir skaidri atpazīstams kā komerciāls paziņojums;

    2) ir skaidri nosakāma persona, kuras vārdā šis komerciālais paziņojums izplatīts;

    3) ir precīzi formulēts piedāvājuma saturs un pakalpojuma saņemšanas noteikumi;

    4) atlaides, prēmijas un balvas ir skaidri atpazīstamas, un to saņemšanas noteikumi ir skaidri izklāstīti;

    5) reklāmas sacensības, loterijas vai spēles ir skaidri atpazīstamas, un attiecīgie dalības noteikumi ir viegli pieejami, kā arī skaidri un nepārprotami izklāstīti;

    6) pakalpojuma saņēmējam ir dota iespēja atteikties no turpmāku komerciālu paziņojumu saņemšanas.

    (2) ja komerciālu paziņojumu attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedz persona, kas veic reglamentēto profesionālo darbību, tās pienākums ir ievērot profesionālos noteikumus, īpaši attiecībā uz neatkarību, cieņu un profesijas godu, profesionālo noslēpumu un godīgumu pret klientiem un citiem profesijas pārstāvjiem.”

    Gadījumā, ja ziņojums tiek atzīts par komerciālu paziņojumu, to regulē Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9.pants.

    No pieredzes varu teikt, ka Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9.pants Latvijā netiek ievērots. Latvijā bez jebkāda pamatojuma katru dienu tiek izsūtīti komerciāli paziņojumi no lielākiem vai mazākiem uzņēmumiem. Es katru dienu saņem pāris komerciālus ziņojumus no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, lai gan atļauju šāda veida darbībām nav devis. Pastāv arī interneta vietnes, kuru pakalpojumus nevar izmantot, ja persona nav piekritusi reklāmas sūtījumu saņemšanai, piemēram, inbox.lv. Šāda rīcība no interneta vietnes uzturētāju puses ir neētiska. Tomēr arī pasaulē komerciālu ziņojumu skaits tikai pieaug. Lai to risinātu ir nepieciešams izveidot valsts institūciju, kas uzrauga komerciālo ziņojumu apriti un nepieciešamības gadījumā varētu uzlikt atbilstošu naudas sodu par prettiesisku komerciālu ziņojumu izsūtīšanu atkarībā no izsūtīto ziņojumu skaita.

    Pieraksties Jaunumiem!

    Pieraksties Jaunumiem!