21Oct

    Interneta lietošanas paradumi Latvijā un pasaulē

    Priekšvārds: Kādu laiciņu atpakaļ, es veicu mazu pētījumu par interneta lietošanas paradumiem Latvijā un pasaulē – varbūt kādam būs interesanti palasīt, varbūt pat noderēs. Jāatzīst informācijas meklēšana bija ļoti grūti un par daudzām lietām ir paveci dati (nekur jaunākus nespēju atrast).

    Interneta lietotāju skaits Latvijā katru gadu aug un tas ir likumsakarīgi, jo tehnoloģijas visā pasaulē attīstās un uzlabojas. Savukārt, „cilvēku vēlme komunicēt un piedalīties sociālajās grupās ir vērojama jau no pašas cilvēces pirmsākumiem”. Katru gadu parādās aizvien vairāk ierīču, kas ļauj to lietotājiem piekļūt informācijai internetā, savukārt ierīces, kas ir novecojušas, kļūst lētākas un pieejamākas.

    Vērtējot interneta pieejamību parasti interneta lietotājus iedala divās grupās: mājsaimniecībās un uzņēmumos. Šāds iedalījums ir tāpēc, ka interneta lietotāju pamatmērķi atšķiras. Vieniem ir nepieciešams izmantot internetu vairāk izklaidēm, citiem – sevis popularizēšanai, informācijas meklēšanai un apstrādei. Datoru un interneta pieejamība mājsaimniecībām ir parādīta 1.attēlā.

    1. attēls. Datoru un interneta pieejamība mājsaimniecībām 2006. – 2008.gadā (procentos)

    Pēc autora domām, šāda veida pieaugums ir ļoti niecīgs un tas ir izskaidrojams ar augsto datoru un interneta pieslēgumu cenām, kā arī ar iedzīvotāju nevēlēšanos vai nespēju lietot datoru un internetu mājās. Pie svarīgiem iemesliem, kādēļ iedzīvotāji nevēlas izmantot datorus un internetu, var minēt arī to, ka bieži vien tas nemaz nav nepieciešams ikdienas darbu veikšanai, kā, piemēram, tas ir lauku reģionos.

    Savukārt uzņēmumos, kuri atrodas Latvijā, datoru un interneta priekšrocības izmanto vairāk, kā tas ir parādīts 2. attēlā. Dati par 2007.gadu nav apkopoti.

    2. attēls. Datoru un interneta pieejamība uzņēmumiem 2006. un 2008.gadā (procentos)

    Pēc autora domām, datoru un interneta lietošanas paradums uzņēmumos ir loģisks, jo tie ļoti atvieglo uzņēmumu darbību un komunikāciju. Lai ietaupītu līdzekļus un laiku, uzņēmumi ir spiesti lietot šīs tehnoloģijas. Tāpat interneta iespējas ļauj izmantot tādas tehnoloģijas kā interneta telefoniju (angliski – Voice over Internet Protocol jeb VoIP), kas samazina komunikācijas izmaksas starp darbiniekiem un citiem uzņēmumiem. Pēc Wikipedia.com datiem 2009.gada pirmajos trijos mēnešos interneta telefonijas programu Skype aktīvi izmantoja 42,2 miljonu pasaules iedzīvotāju. Tāpat uzņēmumiem internets piedāvā tādas iespējas, kā:

    • attālo datu piekļuvi, kas atvieglo informācijas lietošanu, neatrodoties pie darba datora;
    • elektronisko pastu, kas ļauj nosūtīt un saņemt tekstuālu, vizuālu un audio informāciju;
    • uzņēmums – uzņēmumam sistēmas jeb angļu valodā Business to Business (B2B) sistēmas, kas ļauj veikt preču un pakalpojumu pasūtījumu apstrādi starp uzņēmumiem;
    • kā arī citas tehnoloģijas, bez kurām mūsdienu uzņēmums nevarētu ātri reaģēt uz tirgus prasībām un piedāvāt efektīvus un lētus pakalpojumus vai ražot preces, kuras būtu nepieciešamas vairumam lietotāju.

    Kā vienu no efektīvākajiem rīkiem un iespējām, ko internets piedāvā uzņēmumiem, var minēt savas interneta vietnes izveidi. Šo iespēju pēc Latvijas Republikas centrālās statistikas datiem 2008.gada janvārī izmantoja 42% no kopējā uzņēmumu skaita. Saprotams, ka visiem uzņēmumiem interneta vietnes nav nepieciešamas, jo tie ir izdevumi, bet pretstatā Eiropas Savienības vidējam rādītājam, kur sava interneta vietne ir 64% uzņēmumu, Latvijas rādītāji ir ļoti zemi. Visaktīvākie uzņēmumi interneta vietņu izstrādē ir Zviedrijā, kur 86 % no visiem uzņēmumiem ir izstrādājuši savu interneta vietni.Tāpat zināmu atvieglojumu ikdienas rūpēm kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem, sniedz interneta bankas. Interneta bankas, pēc autora domām, ir atsevišķa interneta vietņu kategorija, kas atvieglo lietotājiem naudas līdzekļu transakcijas, rēķinu nomaksu. Pēc autora domām tieši interneta banku lietošanas biežums vai paradumi sniedz priekšstatu par to, cik lietotāju izmanto internetu vidējā vai profesionalajā līmenī, jo lietotājs, kurš atver interneta vietni, lai izlasītu tikai ziņas, nav grupējams ar lietotāju, kurš izmanto interneta banku. Tieši interneta banku lietotāji, pēc autora domām, ir lietotāji, kuru zināšanu līmenis interneta izmantošanā ir vidējs vai augsts, lai uzticētos un lietotu interneta bankas. Pēc autora novērojumiem, interneta lietotāji, kuri neuzticas interneta bankām vai interneta veikaliem, parasti ir mazāk informēti par drošu interneta lietošanu. Protams, pastāv arī tādi izņēmumi, piemēram, persona nevēlas lietot interneta bankas citu iemeslu dēļ, lai gan tās lietošana personai ir viegla un saprotama, bet šāda tipa lietotāju ir maz. 3. attēlā ir apskatāma interneta banku lietošana pēdējos gados.

    3. attēls.  Interneta bankas lietošana 2004. – 2008.gadā (procentos) no interneta lietotājiem gada pēdējos 3 mēnešos (oktobris, novembris, decembris)

    Pēc autora domām, interneta banku lietošanas popularitāte Latvijā ir gana liela un tā tikai palielināsies, jo gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi domā, kā pārvaldīt savus finanšu resursus efektīvāk, ērtāk un galvenokārt lētāk. Tieši lētas izmaksas ir tas, kas pamudina bankas veidot interneta bankas un popularizēt tās, savukārt, lietotājus interneta bankas lietošanas lētās izmaksas mudina to izmantot arvien biežāk. Šī mijiedarbība starp bankām un to klientiem mudina klientus mācīties, izmēģinot kaut ko jaunu – finansu līdzekļu pārvaldīšanu, izmantojot interneta bankas. Autors secina, ka Eiropas banku interneta bankas ir daudz labākas, ērtākas un tām ir ļoti plašs funkciju klāsts. Nevienā Amerikas Savienoto Valstu interneta bankas versijā autors nav saskāries ar tik plašām iespējām, kā tas ir, piemēram, Latvijā vai Skandināvijā. ASV interneta bankas pamatā piedāvā tikai divas iespējas:

    • veikt rēķinu apmaksu;
    • pārskaitīt naudu uz citu kontu.

    Iespēju iepazīties ar konta atlikumu autors nevērtē, jo tā ir interneta bankas pamatfunkcija, kuru jānodrošina visām interneta bankām bez izņēmuma.

    Viens no rādītājiem, kas tieši, bet neprecīzi atspoguļo iedzīvotāju un uzņēmumu vēlmi veidot savas interneta vietnes, ir reģistrēto domēnu skaits un domēna vārdu reģistrēšanas dinamika, bet ne vienmēr katram reģistrētam domēnam būs sava interneta vietne, tāpat vienai interneta vietnei var būt vairāki domēni, piemēram, uzņēmums var reģistrēt tādus domēnus kā uznemuma-nosaukums.lv, uznemumanosaukums.lv un uzņēmumanosaukums.lv vēlāk tos piesaistot tikai vienai interneta vietnei. 4. attēlā ir iespējams iepazīties ar kopējo domēnu skaitu sākot no 2004.gada, kad LUMII NIC sāka uzskaitīt reģistrēto domēnu skaitu.Pēc LUMII NIC daļas datiem uz 2009.gada janvāri bija gandrīz 70000 „.lv” reģistrētu domēnu.


    4. attēls. Augstākā līmeņa domēnu „.lv” kopējais skaits

    Aug arī jaunu domēnu reģistrēšanas skaits, lai gan tas nav tik augšupejošs un var novērot, ka jaunu domēnu reģistrēšanas biežumu nosaka citi faktori, piemēram, ekonomiskā situācija valstī, iedzīvotāju maksātspēja, kā arī cena par domēna vārda reģistrāciju. Tā, piemēram, 5.attēlā var aplūkot statistiku, kā pieauga reģistrēto domēnu skaits sākot ar 2008.gada janvāri, kad augstākā līmeņa domēna „.lv” turētājs LUMII NIC samazināja domēna reģistrēšanas no 16 LVL par gadu uz 8,50 LVL par gadu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Savukārt 2009.gada jūlijā bija vērojams krass jaunu domēnu reģistrācijas samazinājums, kas, pēc autora domām, ir izskaidrojams ar ekonomikas lejupslīdi Latvijā 2009.gadā. Jāatzīmē, ka jaunu domēnu reģistrācijas dinamika ietver sevī arī tādus domēnus, kurus personas bieži vien reģistrē, bet rēķinu par domēna izmantošanu neapmaksā, līdz ar to rodas neizmantoti bet reģistrēti domēni, kuri tiek aizņemti tikai uz noteiktu laiku.


    5. attēls. Jaunu domēna vārdu reģistrācijas dinamika.

    Pastāv arī tādi interneta lietotāji, kuri nodara materiālus zaudējumus vai morālu kaitējumu interneta vietņu īpašniekiem, uzlaužot viņu interneta vietnes, mainot to saturu, vai arī pārdodot atrastos datus konkurentiem. Šādus uzbrukumus Latvijā reģistrē Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība (turpmāk tekstā „DDIRV”). DDIRV ir apkopojusi datus par plašāk pielietotām interneta vietņu uzlaušanas tehnikām. Tā, piemēram, 6. attēlā redzams, ka vispopulārākā uzlaušanas tehnika Latvijas interneta vietnēs ir kompromitēta sistēma, kas būtībā nozīmē neatļauta mājas lapas koda izmaiņas, kas, savukārt, var novest pie datu zaudēšanas vai zagšanas.

    6. attēls. DDIRV pieņemto datoru drošības incidentu sadalījums no 01.04.2009. līdz 30.06.2009.

    Komentējot DDIRV datus par mājas lapas uzlaušanas tehnikām, jāatzīmē, ka:

    • neautorizēta piekļuve ir piekļūšana tādai interneta vietnes daļai, kurai nedrīkst piekļūt neautorizētas personas, piemēram, paroles atminēšana vai uzlaušana;
    • DoS uzbrukumi jeb sistēmas „uzkāršana”, lai tā nespētu reaģēt uz pieprasījumiem (angļu valodā – Denial-of-Service). DoS ir interneta vietnes izvešana no ierindas tādā veidā, ka tiek sūtīti neskaitāmi pieprasījumi no viena datora tikmēr, kamēr serveris, uz kura atrodas konkrētā interneta vietne, atsakās darboties;
    • kompromitēta sistēma nozīmē neatļauta interneta vietnes koda labošana vai mainīšana ar nolūku pakļaut datoru konkrētām vajadzībām, piemēram, elektroniskā pasta izsūtīšanai;
    • Phishing jeb „datu zvejošana” ir interneta vietņu kopijas izveidošana un klientu iemānīšana, tādējādi panākot, ka klienti ievada savu lietotājvārdu, paroli, kredītkartes numuru nepareizajā interneta vietnē;
    • citos uzbrukuma veidos var ietilpt neuzmanīga administratora rīcība, piemēram, paroles pierakstīšana un nozaudēšana vai arī piekļuves ierobežojuma neuzlikšana.

    Pēc autora domām DDIRV statistika ir nepilnīga, jo bieži vien servera vai interneta vietnes uzlaušanas fakts netiek paziņots DDIRV. Autors pats ir bijis vairākās DDIRV rīkotajās konferencēs par interneta vietņu drošību un ar nožēlu secina, ka šādas konferences lielākoties apmeklē tikai valsts institūciju darbinieki, līdz ar to arī statistika par uzbrukumu tehnikām var lielākoties piemērot tikai valsts iestāžu interneta vietnēm.

    Gadījumā, ja interneta vietnes uzturētājs vai īpašnieks paziņo par savas vai citas interneta vietnes uzlaušanas gadījumu, DDIRV tikai palīdz atjaunot interneta vietnes darbību un reģistrē konstatēto pārkāpumu. Ja interneta vietnes izvešana no ierindas nesusi tās īpašniekam materiālus zaudējumus vai morālu kaitējumu, par kuriem īpašnieks vēlas saņemt kompensāciju, interneta vietnes īpašniekam ir jāvēršas Latvijas Republikas Valsts policijā ar iesniegumu. Autors pats 2007.gadā saskārās ar interneta vietnes uzlaušanu. Tika uzlauzta interneta vietne laimigiem.lv. Šī interneta vietne bija (tā vairs nepastāv) sms spēle internetā, kas par zināmu samaksu piedāvāja jebkuram interesentam mēģināt uzminēt zemāk solīto cenu, tādējādi iegūstot naudas balvu. Tieši šāda veida interneta vietnes ir pakļautas vislielākajām pārbaudēm ikdienas dzīvē, jo kurš gan negribētu uzlauzt tādu interneta vietni, sevi padarot par spēles uzvarētāju un netapt atrastam. Šī lieta tika izmeklēta ļoti ātri, vainīgais tika atrasts un aizturēts, bet lieta tika slēgta, jo trūka pierādījumu tam, ka tieši aizturētā persona bija vainīga. Pēc autora domām, tas ir tikai tāpēc, ka Latvijas Valsts policijai ir nožēlojami darba apstākļi, viņu lietošanā esošā datortehnika ir vecāka par 7 gadiem. Nevar datoru krāpšanas lietu izskatīt policists, kuram datorā ir piekļuve tikai internetam. Pēc autora domām, policistam, kas nodarbojas ar kibernoziegumiem, vajadzētu būt piekļuvei telekomunikāciju datu bāzēm, interneta banku piekļuves datu bāzēm, interneta vietņu uzturētāju klientu datu bāzēm.

    Neapstrīdams ir fakts, ka internets ir ieņēmis būtisku lomu ikdienas dzīvē ļoti daudziem pasaules iedzīvotājiem. Tas paplašinās un kļūst pieejamāks ar katru minūti. Internets ne tikai atvieglo ikdienas dzīvi, bet arī palīdz glābt cilvēku dzīvības, alkas pēc informācijas, remdina vēlmi pēc komunikācijas brīžos, kad to nenodrošina citi sakaru veidi. Internets lietotājiem būtiski samazina arī izmaksas par pakalpojumiem un ietaupa laiku. Ne velti pēdējos gados parādījušās tādas interneta vietnes kā Facebook.com, YouTube.com, Twitter.com, kuras palīdz komunicēt un dalīties informācijā ar cilvēkiem no visas pasaules. Tieši šajā apstāklī slēpjas šī pētījuma nozīmīgums šajā laikā, kad interneta vietņu skaits ātri aug, aug interneta vietņu lietotāju skaits. Pēc autora domām, nav nevienas organizācijas, kas kārtīgi regulētu un „uzmanītu” visu interneta vietnēs, forumos, diskusiju telpās notiekošo, nav nevienas tiesībsargājošas iestādes, kas pamana normatīvo aktu pārkāpumus interneta vidē un ātri rīkojas. Tam piekrīt arī Jan van Dijk savā grāmatā „The Network Society”, sakot, ka internets netiek regulēts, ir tikai regulēšanas imitācija. Autors uzskata, ka normatīvo aktu pārkāpumi būs tik ilgi, kamēr būs valstis, kurām interneta vides sakārtošana nav aktuāla, jo tajās lietotāju skaits ir niecīgs un, pirmkārt, ir jārūpējas par savu iedzīvotāju pārtikas krājumiem (piemēram, trešās pasaules valstis). Pēc autora domām, situācija, kad internets būs kontrolēts un pienācīgi pārvaldīts, nepienāks nekad, jo šis darbs ir jāveic visām valstīm kopīgi, bet pārāk atšķirīgu uzskatu dēļ tādu stāvokli panākt nav iespējams. Ķīnas valdība gan cenšas kontrolēt datu plūsmu internetā, ik pa laikam nobloķējot kādu interneta vietni. Piemēram, 2009.gada 25.jūnijā Ķīnas iedzīvotājiem tika nobloķēta pieeja Google servisiem (Google meklētājprogrammai, Gmail e-pastam utt.) bez jebkāda oficiāla paskaidrojuma. Iepriekš Ķīnā tika nobloķētas arī tādas lapas kā Youtube.com, kas nodrošina video straumēšanu internetā, ziņu aģentūras BBC mājas lapa, ziņu aģentūras The New York Times mājas lapa.Pēc autora domām, šādi centieni vairāk izskatās pēc izmisuma soļiem, jo nobloķēt pieeju visām interneta vietnēm, kurās ir prettiesisks saturs ir grūti. Pēc autora domām, arī Francija ir rīkojusies visai agresīvi, apstiprinot likumprojektu, kas paredz, ka lietotājiem, kuri nelegāli lejupielādē filmas vai mūziku, varēs atvienot interneta pieslēgumu, uzlikt sodu vai ielikt cietumā. Autors cer, ka nedz Eiropas Savienībā, nedz Latvijā šādi drastiski soļi netiks sperti, jo, pēc autora domām, tas ir pārāk skarbi. Protams, pastāv tādi pārkāpumi kā naudas pelnīšana ar bērnu pornogrāfiju internetā vai interneta bankas uzlaušana ar mērķi gūt finansiālu labumu sev vai citiem. Jā, šādos gadījumos autors izprot barga soda nepieciešamību, bet Francijas gadījumā liegt personai pieeju internetam tikai tāpēc, ka tā ir pārkāpusi autortiesības, ir pārāk bargi.

    Pasaulē uz 2009.gada 30.jūniju bija vairāk kā pusotrs miljards interneta lietotāju, kas sastāda 24,7% no visiem pasaules iedzīvotājiem.Laika posmā no 2000. līdz 2009.gadam interneta lietotāju skaits pasaulē audzis par 362,3%, kas, pēc autora domām, ir gana strauji, lai aizvien vairāk domātu un sakārtotu interneta vidi.

    Kur es smēlos informāciju:

    [*] Dijk J. The Network Society. – London: SAGE Publications Ltd, 2007. – 21.lpp.

    [*] Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Par informācijas sabiedrību Latvijā. – Rīga, 2008 – 22.lpp.

    [*] Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Par informācijas sabiedrību Latvijā. – Rīga, 2008 – 62.lpp.

    [*] Skype. http://en.wikipedia.org/wiki/Skype (20.09.2009).

    [*] Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Par informācijas sabiedrību Latvijā. – Rīga, 2008 – 119.lpp.

    [*] Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts – Kopējais reģistrēto domēna vārdu skaits. http://www.nic.lv (23.09.2009).

    [*] Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts – Kopējais reģistrēto domēna vārdu skaits. http://www.nic.lv (23.09.2009).

    [*] Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība – Pieņemto datoru drošības incidentu sadalījums no 01.04.2009 līdz 30.06.2009. http://www.ddirv.lv (20.09.2009).

    [*] Dijk J. The Network Society. – London: SAGE Publications Ltd, 2007. – 292 lpp.

    [*] Ķīnā bloķēta pieeja „Google”. http://www.2v.lv/index.php/tehnologijas/3722 (23.09.2009).

    [*] Vikmanis V. Francijā par interneta pirātismu liks cietumā. http://www.db.lv/4/it/a/2009/09/23/Francija_par_interneta_pi (23.09.2009).

    [*] World Internet Usage Statistics News and World Population Stats. http://www.internetworldstats.com/stats.htm (02.10.2009).

    Vadims Šapčenko 2009/2010 ©

    Pieraksties Jaunumiem!

    Pieraksties Jaunumiem!